Atā, Dānija

Dānija pēdējos gadus mums bija kā otrās, vai pat pirmās mājas. Katrā ziņā dāņu pārtikas veikalā “Rema1000” joprojām orientējamies krietni labāk nekā rimčikā. Bet ne par bodēm stāsts. Bija pienācis laiks teikt “paldies un atā” šai vikingu zemei. Dāniju noteikti atcerēsimies kā valsti, kura, diemžēl, bet jāatzīst, ir gaismas gadus priekšā mūsu mīļajai tēvzemei un tās kaimiņvalstīm. Tas, ka dāņi ir laimīgākie cilvēki pasaulē, nav tikai mīts vai stereotips… Nekā personīga, tīri balta skaudība. 🙂 Tāpat Latvija mums ir vislabākā, jo mums ir Dziesmu svētki un Kāruma sieriņi.

Lai arī šai valstij un tās attīstībai varam veltīt tikai aplausus, tomēr kaut kāda instinktīvā balss vienmēr ausī čukstēja “šite nebūs..”. Varbūt pats Jezulits runāja ar mums. 🙂 Katrā ziņā ceļā uz Dāniju bija patīkama sajūta, ka šeit, ja atgriezīsimies, tad noteikti tik pēc kāda laba laika. Līdz ar to šī vieglā skatiena dēļ, ieraudzījām mūsu “mājas” pilsētu – Aalborgu (izrunā – Ūūūūoooooūūūūoooolbo’) mazliet citā prizmā un izrādās, ka tīri smuka pilsētele:

DK1dk2dk3dk4dk5dk6dk7dk8dk9dk10dk11dk12dk13dk14

Kad sākām dzīvot Dānijā, šis bija ceļš, kurš sveicināja mūs ik rītu. Arī viņam – “Atā!” 🙂

dk15


Bet nu gan, Dānijas stāsts ir izstāstīts, kurmeļiem diplomi kabatā un laiks pa īstam doties pasaulē. Pēc šī ieraksta, vai sākot ar šo ierakstu, šai lapai laikam sāk parādīties jēga.. 😀 Citādi mēs te tik gremdējāmies skaistās atmiņās, bet nu gan – dodamies ceļā un dalīsimies ar svaigām emocijām un pieredzi. Next stop – Hamburg

Tiekamies pasaulē!